Notikumi

Jelgavas pilsētas Karjeras nedēļas ietvaros skolēniem bija iespēja apmeklēt LLU fakultātes un tajās piedāvātās aktivitātes. Šogad šajā pasākumā savas aktivitātes piedāvāja arī Vides un būvzinātņu fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedra sadarbībā ar Meža un ūdens resursu zinātnisko laboratoriju.

Atsaucība bija ļoti, ļoti liela. Dažu stundu laikā fakultāti apmeklēja ap 120 skolēni no dažādām Jelgavas skolām. Vides un būvzinātņu  fakultāti apmeklēja Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 5. klase, Jelgavas 2. pamatskolas 5b. klase, Jelgavas internātpamatskolas 5. klase, Jelgavas 6.vidusskolas 6b. klase un 8a. klase.

Skolēni tika iepazīstināti ar Daugavas 3D modeli, kurā notika laiviņu sacensības. Hidraulikas laboratorijā varēja apskatīt daudzfunkcionālo caurtekas modeli, kurā tika mainīta ūdens plūsmas intensitāte un vērot ūdens režīmus pirms un pēc caurtekas, kā arī pašā caurtekā. Ūdens plūsmai tika pievienotas dažādas krāsvielas, lai būtu uzskatāmāk redzēt kā tad īsti notiek ūdens kustība un kurās vietās ir interesantākās ūdens plūsmas režīma izmaiņas. Grupām, kurām laiviņu sacensības beidzās ātrāk bija iespēja veikt ūdens analīzes izmantojot multiparametru zondi un apskatīt 3D printeri darbībā.

Paldies visām skolotājām un vecākiem, kas skolēnus atveda līdz fakultātei.

Paldies LLU Mūžizglītības centram par sarūpētajām dāvaniņām skolēniem.

Paldies pasākuma organizatoriem – Jovitai Pileckai, Olgai Frolovai, Laurai Reinholdei un Kārlim Siļķem.

Rakstu sagatavoja: Jovita Pilecka

Katru gadu Vides un ūdenssaimniecības studenti dodas Limnoloģijas praksē. Šogad tā notika no 22. – 26. maijam, kad 2. un 3. kursa studenti izstrādāja darbus par dažādiem ezeriem, apmeklēja Lubāna ezeru un veica caurplūduma mērījumus ar ADCP (Doplera akustisko straumes profila mērītāju) Lielupē.

Studenti veidoja referātus un plakātus par:

• Lubāna ezeru līdz 1939. gadam;
• Lubāna ezeru no 1940. gada;
• Liepājas ezeru;
• Babītes ezeru.

Ekskursijas laikā tika apskatīts Maltas – Rēzeknes kanāls un “Nagļu” dīķi. Direktore Ginta Kalvane pastāstīja par tiem un izrādīja zivsaimniecības kompleksu.

Ekskursijā apskatījām Lubāna mitrāju un tam pieguļošās hidrotehniskās būves un pašu Lubāna ezeru. Šo ekskursijas daļu vadīja Staņislavs Šķesters, kas ir Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs.

(Foto: S.Šmiukše un J.Pilecka)

No šā gada 6.-13. aprīlim Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras viesdocente Inga Grīnfelde un studiju programmas Vide, ūdens un zemes inženierzinātnes studentes Olga Frolova un Jovita Pilecka piedalījās kursos, kuri notika Zviedrijas pilsētā Orrefors. I.Grīnfelde kursos piedalījās kā mācībspēks, bet abas studentes kā kursu dalībnieces. Kursus vadīja 14 mācībspēki no Zviedrijas, Latvijas un Igaunijas. Šie kursi ir turpinājums sadarbībai kas izveidojās 2016. gada aprīļa beigās BOVA kursu “No atkritumiem uz resursiem Baltijas reģionā 2020” laikā.

Kursa ietvaros tika apskatītas vairākas stikla izgāztuves, kas atrodas Orrefors tuvumā, tika meklēti risinājumi kā mazināt piesārņojumu no šīm izgāztuvēm, kā tās izstrādāt un iekļaut ainavā. Izgāztuves tika uzmērītas. Pēc uzmērīšanas tika sagatavotas kartes ar izgāztuves formu un sastāvu, kas tajā atrodas. Kad kartes bija sagatavotas, tika veikti rakšanas darbi, kur bija jāpēta atkritumu sastāvs. Izgāztuvē lielākoties bija stiklu, būvmateriālu un metālu atliekas. Otrs lielais uzdevums bija izveidot fitoremediācijas parku uz sen pamestas izgāztuves teritorijas, tika apskatīta teritorija, izpētīti esošie plāni un ģeoloģija, pēcāk grupās tika zīmēts un veidots fitoremediācijas parks.

Fitoremediācijas parka izveidei par pamatu tiks ņemti augi no LLU Meža un ūdens resursu zinātniskajā laboratorijā izstrādātās monogrāfijas “Fitoremediācija: izmantošanas iespējas Latvijā”, kuras autores ir Kristīne Valujeva, Inga Grīnfelde un Inga Straupe. Parka izveidē sadarbojas Zviedru institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Igaunijas dzīvības zinātņu universitāte, uzņēmums PhytoEnvitech, pašvaldība un privātie investori.

Kurss bija aizraujošs un piepildīts ar dažādām lekcijām, ekskursijām un pats galvenais, bija daudz praktisko nodarbību, kuras vadīja daudzpusīgi mācībspēki.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes studenti Olga Frolova, Jovita Pilecka, Roberts Antonovs, Karīna Zaharāne un Alise Trifane šā gada martā devās uz Islandi, lai Sustainable Water Bodies and Coasts (SuWaco) projekta ietvaros apgūtu studiju kursus par inovācijām akvakultūrās un aļģu audzēšanā. Projekta ietvaros Olga, Jovita un Roberts apguva akvakultūru kursu, bet Karīna un Alise apguva aļģu inovāciju kursu.

Islande – tā ir sala ar savu stāstu, dvēseli un īpašo auro, ko nevar izteikt vārdos, to var tikai sajust. Nedaudz vairāk kā nedēļu esot Islandē izbaudījām gan skaistu pavasari, sniegotu ziemu, kā arī uzzinājām kādas ir Islandes vētras. Nogaršojām aļģes, mīdijas un zivis, zivis un atkal zivis katru rītu.

Islande – sniegoti kalni, melni kalni, geizeri, karstie baseini, maz koku, krāteri, fjordi un vēlme pēc iespējas spilgtāk paturēt prātā redzētos dabas skatus. Tāda atmiņā ir palikusi skaistā Islande.

Alise un Karīna devās uz Reykholt (Western Iceland), kas atrodas 200 km no Reikjavīkas uz ziemeļiem. Šo ciematu dēvē par jūras zāļu galvaspilsētu. Kursa ietveros tika ievākti aļģu paraugi, kas vēlāk tika analizēti, par šo tēmu tika lasītas lekcijas un veikti praktiskie uzdevumi. Notika daudz un dažādas ekskursijas un uzņēmumiem, kur stāstīja par zemes dzīļu siltuma izmantošanu aļģu žāvēšanai vai iegūtu sāli no okeāna ūdens. Meitenes pabija mikrouzņēmumos, kuros ražo jūraszāļu uztura bagātinātājus un šķidro mēslojumu augiem, tika apskatīts arī uzņēmums, kurš nodarbojas ar zivju un jūrasvelšu ieguvi un pārstrādi. Paralēli lekcijām un ekskursijām tika veidots biznesa plāns, kur uzņēmuma iecere bija nodrošināt inovatīvus risinājumus ūdens attīrīšanā, izmantojot aļģes.

Olga, Jovita un Roberts devās uz Tálknafjörður (Westfjords Iceland), kas atrodas 430 km no Reikjavīkas uz ziemeļiem. Šis ciemats ir pazīstams ar dažādu akvakultūru audzēšanu un aizraujošo dabu, tikai 10 % no tūristiem, kas ierodas Islandē apmeklē Westfjordus. Nedēļas laikā tikāmies ar pilsētas mēru, zivju audzētājiem un pārstrādātājiem, kā arī apguvām jaunas zināšanas esot lekcijās un darbojoties grupu darbos. Apmeklējām esošas zivju audzētavas gan fjordos, gan uz sauszemes, kā arī apskatījām zivju audzētavu, kas pašlaik tiek celta. Kursa ietvaros tika veidots biznesa plāns, kas nestu attīstību Westfjordiem un tiktu izmantoti resursi, kas atrodami tuvākajā teritorijā. Mūsu grupai bija biogāzes ražotne, kas savai darbībai izmantotu zivju atliekas, mēslus un izskalotās aļģes. Šo biznesa plānu atzinīgi novērtēja visi kursa dalībnieki un mācībspēki.

Paldies sakām par projektu un iespēju piedalīties sadarbības partneriem no Sustainable Water Bodies and Coasts (SuWaCo) un Ainim Lagzdiņam, kas ir šī projekta koordinators Latvijā. Lielu paldies par atbalstu sakām Vides un būvzinātņu fakultātes dekānei Daigai Zigmunde un LLU Starptautiskajam sadarbības centram.

Šā gada 24.martā LU mazajā aulā notika svinīgs pasākums, kurā tika sveikti “Vides zinātnes balvas 2017” laureāti. Konkurss „Vides zinātnes balva” tiek organizēts ar mērķi veicināt vides zinātnes un izglītības pilnveidošanu Latvijā.

“Vides zinātnes balvu 2017” piešķīra šādās nominācijās:

• jaunais vides zinātnieks;

• vides zinību skolotājs;

• vides aktīvistu grupa (klase, grupa augstskolā, skola, pašvaldības un to darba grupas, NVO u.c.);

• vides zinātnieks vai augstskolas pedagogs;

• bioekonomikas balva.

Konkursa kopējais balvu fonds bija 4000 EUR, kuru veidoja zinātniskā literatūra, izzinošie mācību un zinātniskie materiāli vides nozarē un citas vērtīgas balvas.

LLU šajā pasākumā pārstāvēja Vides un ūdenssaimniecības katedras viesasistente un pētniece Kristīne Valujeva, kura ieguva 2.vietu nominācijā jaunais vides zinātnieks. Konkursā tika vērtēts Kristīnes ieguldījums vides zinātnes attīstībā: publikāciju skaits un publicēšanas vietas, dalība konferencēs, līdzdalība pedagoģiskajā darbā, dalība zinātniskajos projektos un sabiedriskās aktivitātes saistībā ar vides jautājumu risināšanu.

Š.g. 6. oktobrī norisinājās Latvijas melioratoru biedrības organizētais seminārs hidromelioratīvās būvniecības speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai. Seminārs norisinājās Smiltenes tehnikuma telpās.

Šo semināru apmeklēja Vides un ūdenssaimniecības mācībspēki un Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas kolektīvs.

Seminārs iesākās ar lekciju, ko lasīja A.Grundulis, S.Mauriņa, Ē.Krēsliņš no Lauku atbalsta dienesta par Būvniecības kvalitātes prasībām ES fonda finansētās meliorācijas būvēs un videi draudzīgu meliorācijas elementu ierīkošanu meliorācijas sistēmās.M.Cīrulis no SIA ”ViaCon Latvija” pastāstīja par ģeosintētisko materiālu pielietošanu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecībā. J.Kalniņš no VSIA “Melioprojekts” semināra dalībniekus iepazīstināja ar aktualitātēm būvspeciālistu sertificēšanā un reģistrēšanā Būvniecības informācijas sistēmā. Semināra pirmās daļas beigās Z. Vīķele dalībniekiem pastāstīja par mācību un profesionālās pilnveides iespējām Smiltenes tehnikumā. A. Vīķelis semināra dalībniekiem izrādīja Smiltenes tehnikuma mācību bāzi-būvniecības tehniku un instrumentus.

Dienas otrajā daļā bija praktiskās nodarbības un demonstrējumi meliorācijas sistēmu būvdarbu veikšanā, ko vadīja J.Biezais no SIA “Valkas meliorācija”.

Rakstu sagatavoja Jovita Pilecka.

Kopš 2016.gada 1.septembra uzsākta Vides un Būvzinātņu fakultātes un Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas sadarbība.

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas 10i un 11i klases skolnieki reizi divās nedēļās apmeklē Vides un Būvzinātņu fakultāti un veic laboratorijas darbus, kas saistīti ar dažādām vides un materiālzinātņu jomām.

Pirmajā lielajā laboratorijas darbā bija jāveic gāzu mērījumi telpā un jānosaka gāzu emisijas stundā. Ienākot telpā no gāzu spektrometra Picarro G2508 nolasīja datus, tad pēc piecu minūšu uzturēšanās telpā atkal tika nolasīti dati un tālāk veikti aprēķini. Tika aprēķinātas gāzu (CO₂; CH₄; N₂O; NH₃; H₂O) emisijas.