Latvijas meliorācijas hronoloģija

1663.g. – Latvijas pirmie zemes meliorācijas noteikumi, kas iekļauti Kurzemes hercoga Jēkaba izdotajos valsts muižas noteikumos.

1844.g. – Jelgavā iznāk G. Bražes (G. S. Brasche) izdota grāmata “Kā Paleijas Jahnis sawu buhschanu kohpis”, kurā 340 lappusēs viegli saprotamā veidā dotas ziņas par saimniecības vadīšanu, zemkopības un lopkopības pamatiem, kā arī latviešu valodā sniegtas pirmās ziņas par meliorāciju.

1850.g. – Kurzemē Pūņu muižas laukos (Talsu novadā) iebūvēta pirmā māla cauruļu drenāža Latvijā.

1853.g. – Kurzemē Veczvārdes muižā atklāj pirmo trīsgadīgo zemkopības skolu Latvijā, kur mācīja zemkopību, lopkopību, sakņkopību, biškopību, ēku celtniecību un arī lauku drenēšanu.

1894.g. – Krievijas Zemkopības un domēņu ministrijā nodibina Zemju uzlabošanas daļu.

1897.g. – Tērbatā nodibina Vidzemes un Igaunijas Zemes kultūras biroju (vadītājs inž. Rozenstads – Valdike).

1901.g. – Tērbatas Zemes kultūras biroju sadala Tallinas un Rīgas filiālēs. Pie Rīgas filiāles pastāv arī mazgruntnieku nodaļa.

1910.g. – Baltijas domēņu valdē izveido Hidrotehnisko nodaļu ar 4 izmeklēšanas partijām un zemes pētīšanas laboratoriju. Laboratoriju vada P. Nomals. Nodaļu likvidē 1915.gadā.

1910.g. – Izdod “Noteikumus par grāvju un citu ūdensbūvju ierīkošanu uz svešas zemes nosusināšanas un apūdeņošanas nolūkos Baltijas guberņās”.

1910.g. – Iznāk pirmā grāmata latviešu valodā par meliorāciju – J. Laursona “Pļavu kultūra”.

1911.g. – Dibina Zemes kultūras biroju pie Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrība saņem pirmo pabalstu no krievu valdības – 2800 rubļus – meliorācijas darbu veikšanai. No tiem 800 jāizlieto kursiem. 1912.g. – 4000 rubļu liels valdības pabalsts.

1912.g. – P. Nomals nodibina Baltijas hidrotehnikas nodaļas Purvu pētīšanas laboratoriju Rīgā.

1913.g. – Dibina Purvu kultūras mācību un izmēģinājumu saimniecību “Pēternieki” pie Rīgas Politehniskā institūta lauksaimniecības fakultātes.

1918.g. – Nodibina Lielmeliorācijas nodaļu Zemkopības ministrijas Valsts zemju un mežu virsvaldē.

1919.g. – Pie Zemkopības Tautas komisariāta dibina Meliorācijas pārvaldi.

1919.g. – Meliorācijas pārvaldi iekļauj Zemkopības ministrijas Zemes departamentā. Pārvaldes nodaļas: vispārējā saimnieciskā, kūdras, mērniecības un kultūrtehniskā, zemes vērtēšanas (kadastra).

1920.g. – Mērniecības un kultūrtehnisko nodaļu sadala divās pastāvīgās nodaļās. Kultūrtehnisko nodaļu vada Ed. Ansons.

1920.g. – Latvijas Valsts  universitātes  Inženierzinātņu fakultātē atver Kultūrtehnikas nodaļu.

1921.g. – Dibina Kultūrtehnisko biroju pie Latviešu Lauksaimniecības ekonomikas sabiedrības, vēlāk tas ir pie Latvijas Lopkopības centrālās sabiedrības. Biroja vadītāji Ed. Ansons, R. Zarņš. 1934.g. biroju slēdz.

1923.g. – 1940.g. – Pastāv Latvijas Kultūrtehniķu biedrība.

1924.g. – Kultūrtehnisko nodaļu iekļauj Zemkopības departamentā.

1926.g. – Nodibina Lubānas ezera regulēšanas darbu pārvaldi, pārvaldes vadītājs A. Kursišs.

1927.g. – Dibina Meliorācijas arhīvu.

1928.g. – Kultūrtehnikas daļa izveido 8 meliorācijas darba rajonus.

1928.g. – Kultūrtehniskās daļas vietā nodibina Meliorācijas departamentu. Departamenta sastāvā: Tehniskā un saimnieciskā daļa, Zemes kultivēšanas un kūdras nodaļa.

1932.g. – Lauksaimniecības pārvalde izdod V. Ducmaņa grāmatu “Meliorācija”.

1934.g. – Pieņemts Meliorācijas fonda likums.

1935.g. – Dibina Zemes ierīcības departamentu ar Kultūrtehnikas nodaļu Meliorācijas departamenta vietā. Kultūrtehniskā nodaļa apvieno visus privātos kultūrtehniņu birojus.

1936.g. – Nodibina Zemes bagātību pētīšanas komiteju (no 1939. g. – Zemes bagātību pētīšanas institūts (ZBPI)).

1937.g. – Izdod “Meliorācijas likumu”.

1940.g. 22. augusts – Likums par upju regulēšanas un novadgrāvju rakšanas parādu dzēšanu.

1940.g. – Latvijas Valsts universitātes sastāvā izveidots Purvu institūts.

1941.g. janvāris – Pie Zemkopības Tautas komisariāta noorganizē Zemes ierīcības un meliorācijas pārvaldi, priekšnieki H. Purviņš. Pārvaldes Meliorācijas un kadastra daļas priekšnieks – E. Āboliņš.

1941.g. februāris – Nodibina pastāvīgu Meliorācijas pārvaldi pie Zemkopības Tautas komisariāta, pārvaldes priekšnieks – M. Tomsons.

1941.g. marts – Noorganizē Meliorācijas un kūdras izmantošanas darbu būvkantori lielmeliorācijas darbu veikšanai.

Līdz 1944.g. – Pastāv Zemes ierīcības departaments ( vad. A.Līdums) ar nodaļām: Kultūrtehnisko darbu, Meliorācijas darbu rajonu vadītāji, Jelgavas Mašīnu remonta darbnīcas, Mērniecības nodaļa, Ģeodēzisko darbu nodaļa.

1944.g. marts – Maskavā pie Latvijas Zemkopības Tautas komisariāta nodibina Meliorācijas pārvaldi (priekšnieks A. Cildermanis).

1946.g. – izveido ZA Purvu zinību institūtu.

1948.g. – Pēterlaukos J. Apsīša metodiskā vadībā izbūvē pirmo ekperimentālo drenāžas iecirkni.

1948.g. – Nodibina LLA Hidromeliorācijas fakultāti.

1949.g. – Izveido Mālpils Hidromeliorācijas tehnikumu.

1949.g. – Izveido Meliorācijas zinātnisko institūtu.

1949.g. – Pie Ministru Padomes nodibina Galveno meliorācijas pārvaldi.

1949.-1950.g. – Vissavienības mēroga nosusināšanas sistēmu pasportizācija.

1953.g. – Galveno meliorācijas pārvaldi iekļauj Lauksaimniecības un sagādes ministrijas sastāvā.

1954.g. – Galvenā meliorācijas pārvalde atkal nonāk Ministru Padomes, bet pēc 1957.g. – Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā. Pārvaldē ietilpst – Republikāniskais meliorācijas trests un meliorācijas mašīnu stacijas (MMS).

1956.g. – No valsts budžeta līdzekļiem sāk finansēt starpsaimniecību novadgrāvju rakšanu.

1956.g. 1. februāris –  Nodibina Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūtu.

1956.g. – ZA Meliorācijas ZI pārvaldē par Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas ZIP (LHMZPI).

1960.g. – Republikas valdība pieņem Lubānas zemienes nosusināšanas un  kompleksās izmantošanas shēmu.

1960.g. – Galveno meliorācijas pārvaldi pārveido par Galveno meliorācija un remontu pārvaldi.

1960.g. – Galveno meliorācijas un remonta pārvaldi reorganizē par Meliorācijas pārvaldi apvienības “Latvijas Lauksaimniecības tehnika” sastāvā. Pārvaldē ietilpst – Būvniecības un ekspluatācijas, Kadastra un kūdras fonda daļas. Kopš 1962. gada pārvaldes priekšnieks H.Pētersons.

1961.g. – Valdība pieņem lēmumu 50 % apmērā kolhozu zemju meliorāciju finansēšanu pilnīgi par valsts līdzekļiem.

1965.g. – Valdības lēmums par kolhozu meliorācijas darbu finansēšanu pilnīgi par valsts līdzekļiem.

1965.g. – Nodibina Valsts meliorācijas un ūdenssaimniecības komiteju Ministru Padomes pakļautībā, likvidē Meliorācijas testu. Komitejai pakļauj 13 specializēto meliorācijas celtniecības pārvaldes (SMCP), 10 nosusināšanas sistēmu tehniskās ekspluatācijas pārvaldes (NSTEP) un Valsts meliorācijas projektēšanas institūtu. Komitejas priekšsēdētājs – H.Pētersons.

1965.g. oktobris – Izveido Latvijas Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministriju. Ministri: H.Pētersons (1965.-1968.), V.Samoļevskis (1968.-1980.), A.Briļs (1980.-1984.), L.Misāns (1984.-1988.), Ministriju likvidē 1988. gada 1. septembrī. Pēc ministrijas likvidācijas tika izveidota RRA “Latvijas meliorācija” un katrā rajonā saglabātas meliorācijas sistēmu valsts pārvaldes (MSVP). Zemkopības ministrijā izveidoja Meliorācijas pārvaldi.

1967.g. – Meliorēto zemju vienlaidus inventarizācija.

1967.g. – Nodibina Mālpils meliorācijas muzeju, reorganizē 2003.gadā.

1974.g. – Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas ZPI pārveido par Vissavienības meliorācijā un ūdenssaimniecībā izmantojamo polimērmateriālu ZPI (VNIIvodpolimer).

1974.g. – Nodrenēts miljons hektāru, par ko uzstādīts objekts Jelgavas rajona kolhozā “Avangards”.

1980.g. – Republikā uzsāk plastmasas drenu cauruļu ražošanu.

1981.g. – Izveido Vissavienības Meliorācijas un ūdenssaimniecības polimēru zinātnisko ražošanas apvienību “Sojuzvodpolimer”.

1991.g. – Reorganizē apvienību “Sojuzvodpolimer”, izveido Valsts zinātniskās pētniecības institūtu “Lauksaimniecības polimēri un ūdenssaimniecība”.

1991.g. – Lauksaimniecības ministrijā izveido galveno Meliorācijas pārvaldi.

1992.g. – LLU Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes apvieno Ūdenssaimniecības un zemes ierīcības fakultātē.

1992.g. – Latvijas Valsts Meliorācijas projektēšanas institūtu pārveido par projektēšanas un informācijas valsts uzņēmumu “Melioprojekts”.

1993.g. – Latvijas Republikas likums “Par meliorāciju”.

1993.g. – Nodibina sabiedrisku organizāciju “Latvijas melioratoru biedrība”.

1993.g. – Izveido LLU Lauku inženieru fakultāti (LIF) ar specialitātēm: zemes ierīcība, būvniecība, videssaimniecība (no 1998.g. – vidus un ūdenssaimniecība); ainavu plānošana un arhitektūra (no 1998.g. – ainavu arhitektūra un plānošana).

1993.g. – Pārtraukts valsts pasūtījums lauksaimniecības zemju meliorācijas projektēšanai.

1993.- 1997.g. – Notiek Melioratīvās celtniecības valsts uzņēmumu (MCVU) un meliorācijas sistēmu valsts pārvalžu (MSVP) mehanizēto iecirkņu privatizācija, uz to bāzes veidojot meliorācijas uzņēmējsabiedrības.

1995.g. – Likvidē SIA “Latvijas meliorācija”.

1995.g. – Notiek pēdējais meliorācijas inženieru kursa izlaidums LLU. Nākamajos gados meliorācijas diplomdarbus aizstāvējuši tikai atsevišķi absolventi.

1997.g. – MSVP pievieno rajonu lauksaimniecības pārvaldēm.

1998.g. – ZM izdod “Lauksaimniecības un tās nozaru attīstības programmas pamatus”.

1998.g. – Uzsāk valsts subsīdiju programmu, arī meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanai.

1998.g. janvāris –  ZPI “Lauksaimniecības polimēri n ūdenssaimniecība” reorganizē un integrē LLU, institūta nosaukums – Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums “Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts” (ŪZZI).

1999.g. – Izveidojot Lauku atbalsta dienestu, tiek radītas 9 reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ar meliorācijas daļām, saglabāta Aiviekstes MSVP.

2000.g. – Likvidē Zemkopības ministrijas Meliorācijas nodaļu.

2003.g. – Latvijas republikas likums Par meliorāciju.

 

Vēsturiskā informācija ir iegūta no grāmatas – “No māla caurules līdz zinātnei”, autors – Haralds Smilga, Jelgava 2004. ISBN 9984-596-62-1